ハルキゲニア
みどりごは胸にて温きみづみづとぬくときものよ命なりけり
億年の鎖にひとつ環を足して完新世の朝を息づく
生命の鎖の先端なるきみのとほき親戚ハルキゲニアも
この星に生きて命をつなぎ来し草木禽獣の歌声きこゆ
東から徐々にあらたまの年となるはろばろ広きユーラシア大陸
おほいなるものへの小さき祈りこめ新年の笛にくちびるを当つ
『雪とラトビア＊蒼のかなたに』
水の道 朗読（詩の日々祭・Latvia 2010 日本語・英語・ラトビア語）
夜の静けさに耳をすますと、遠くからかそかな声が聞こえてくる。
この星にいまいきているものの、またかつて生きていたものの気配のようだ。
彼らとわたしたちはずっと水を共有してきた、地球にくり返し循環する水を。
月照らす海を見てをりあたたかく脈うつ古き海を抱きて
ひそやかに月と語らひこの星の初（うひ）のいのちを海は育む
いつせいに珊瑚の卵は海に発つ満月の呼ぶこゑに応へて
ふるへつつ玉のしずくは羊歯の葉ゆ零れむとす 白亜期の朝
当歳のマンモスの仔の瞬きぬ 目蓋に触るる初めての雪
がうがうと音たてて川は流れ込む光とどかぬ地底の湖へ
洞窟に夜を目覚めてアフリカのイヴは聞きをりとほき川音
桜花わが掌に受けぬ この星に花もつものはかくも幼く
ながきながき時の尾を曳き今を佇つ三十八億歳のをみなご
細胞といふ水宇宙あたたかく吾に息づく六十兆個
I Ūdens Dao, Konno Mari
no krājuma Ūdens Dao (2007.g., Francija)
Ieklausoties nakts klusumā jaušu teju netveramas tāltālas visveidu radību balsis, kas reiz mitušas uz šīs planētas. Mūs savieno ūdens nemitīgā ritējuma loks.
redzot
mēness gaismoto jūru
jūtu
savas sirds dunu jūras viducī
pirmējās dzīvības trauks
mēness
divvientulībā sarunājas
ar
tumšo radošo jūru
par pirmo dzīvību uz šīs planētas
neviļus
caurspīdīgas koraļļu olas
ir
dzimušas un piepilda jūru
paklausot pilnmēnesim
briljanta
lāse teju kritīs
no
sašūpojušās sudraba papardes
rīts Krīta periodā
jaundzimušais
mamuts mirkšķina skropstas
kad
pirmās sniegpārslas
skar viņa plakstus
atbalsojoties
tumšo alu dzīlēs
upes
viena pēc otras
ieveļas pazemes ezerā
snauduļojot uz muguras
alā
Āfrikas Ieva
klausās
attālas upes troksnī
zied-
lapa no ķiršu ziediem
manā plaukstā:
ziedaugi - pastarīši
uz šīs zemeslodes
sekot
garum garai laika
virtenei
esmu še, Homo sapiens
3,800,000,000 gadus vecs
šūna
mikrokosms ietverts
ūdenī:
60 triljoni manu dārgo šūnu
60 triljoni karstu kosmosu
Es dzīvoju pilsētā upes krastā. Upes nosaukums ir Kudzuryu, Deviņgalvu pūķis. Austrumu pusē no pilsētas tālumā ir saredzami kalni ar sniegotām virsotnēm, tie ir avots šai upei. Rietumos no manas pilsētas atrodas Japāņu jūra. Lūkojoties šajos kalnos, kuru mežonīgajos upes līkločos atraisītais ūdens skrējiens izbeidzas vakara jūrā un bieza migla no jūras paceļas debesīs, es atskārstu ūdens ritējuma noslēpumu. Kalni ir Mezozoja ēras dinozauru pārakmeņojušās guļvietas. Pazīstamās upes skaņas tādējādi man ir pazīstamas balsis no senlaikiem, kad es eksistēju kā niecīga papardes lapa. Kad šī gada pirmās sniegpārslas gulstas uz manas delnas tā ir senlaiku ūdens atgriešanās, kas pilnīgi noteikti ir bijis daļa no manis. Senlaiku ūdens, kas mums, visām uz šīs planētas kādreiz eksistējošām būtnēm, ir bijis kopīgs biljoniem gadu.